Mācoties par elektronikas tehniķi, stundās apguvu tādas prasmes kā datora apkopi un remontu, pilnībā iepazinu un apguvu lodēљanas prasmes, ko љobrīd izmantoju darbā, lieti noder profesionālajos mācību priekљmetos apgūtais – elektronikas pamatzināљanas, mēraparātu pareiza pielietoљana, zināљanas un izpratne par elektronikas komponenљu darbības principiem un daudz citu lietu, bez tam nokārtoju arī centralizētos eksāmenus vispārizglītojoљajos mācību priekљmetos, jo vēlos turpināt mācības kādā no augstākās izglītības iestādēm. Teorijas stundās mācītais likās sareћģīts un grūts, bet praksēs sapratu, kāda tad ir elektronikas būtība. kad izveidojās elektronikas pulciņљ, sāku darboties arī tajā. Pulciņā izveidojām savu robotu un piedalījāmies robotikas sacensībās. Lai gan robotam neizdevās trasi izbraukt pilnībā, tas deva stimulu neapstāties pie sasniegtā. Biju guvis pārliecību par saviem spēkiem elektronikā un gribējās paљam pelnīt, tāpēc meklēju darbu, ko varētu strādāt pēc stundu beigām. man paveicās, jo tieљi tobrīd SIa „Hanzas elektronika” meklēja darbiniekus. Nu jau SIA „Hanzaselektronika” strādāju otro gadu un esmu pilnībā pārliecināts, ka skolā apgūtās zināљanas un prakses laikā nostiprinātās iemaņas elektronikā ir mans aicinājums.

Sākot mācīties Ogres Profesionālajā vidusskolā par sekretāri, pat iedomāties nevarēju, ka tik daudz iegūљu un sasniegљu jau sko-las gados. Skolā ieguvu ļoti kvalitatīvas teorētiskās zināљanas un daudzveidīgas praktiskās iemaņas, ko pat labākajos kursos nevar iegūt. Bez tam, aktīvi darbojoties Skolēnu paљpārvaldē, kļuvu par tās prezidenti. šajā amatā es papildus mācībām ieguvu prasmes labāk kontaktēties ar cilvēkiem un organizēt, un vadīt sanāksmes par daћādām tēmām. mācību stundās līdztekus vidusskolas mā-cību priekљmetiem ieguvu arī profesionālās zināљanas lietvedībā, datormācībā, prezentāciju veidoљanā, runas un saskarsmes kultūrā, lietiљķa vizuālā tēla veidoљanā, gan daudzas citas interesantas prasmes, kas man palīdz vēl joprojām. Kvalifikācijas praksē man bija iespēja strādāt SIa “Narvesen Baltija”, kur nostiprināju skolā iegūtās zināљanas. Viss kopā pēc skolas beigљanas palīdzēja atvērt arģimeni savu uzņēmumu SIA „maģija 1”, un tagad strādāju savā firmā.Es uzskatu, ka katram љīs skolas audzēknim un absolventam ir iespējas tālāk dzīvē sasniegt daudz vairāk nekā mēs paљi domājam. Nepiecieљams tikai gribasspēks un uzņēmība.

Par to, ka, ja vien ir vēlēљanās apgūt izvēlēto profesiju, daћādas iespējas paveras ik uz soļa, ir tikai jāgrib tās izmantot, dzirdējām ik uz soļa. mācoties Ogres Profesionālajā vidusskolā, izdevās љīs iespējas apgūt, visvairāk jau profesionālā jomā. Mācoties skolā, piedalījāmies daћādos konkursos rīgā, kur guvām panākumus, tie bija gan ”Krēsls-2006”, gan Rīgas Domes rīkotā izstādē – krēsls. Piedalījāmies arī firmas „festool” darbarīku (slīpmaљīnu, virsfrēћu, urbjmaљīnu un daћādu citu maљīnu) prezentēљanā, kas deva iespēju љos darbarīkus izmēģināt arī mūsu skolā. 4 gadu laikā manāmi uzlabojās materiālā bāze galdniecībā, par ko jāsaka paldies skolas vadībai. ar katru gadu skolā pavērās lielākas iespējas praktiskās iemaņas papildināt un kaut ko jaunu apgūt ārpus mūsu valsts robeћām. Tā, piemēram, mēs bijām Somijā – Tamperē, praksē, kur raћoja mēbeles. šeit ļoti noderēja ne vien iemaņas galdniecībā, bet vajadzēja prast pielietot arī angļu valodas zināљanas. Taču darbagaldu apgūљana problēmas nesagādāja, tam gan lieti noderēja tās darba iemaņas, ko guvām, strādājot mūsu galdniecībā pa vakariem ārpus mācību laika. Pēc prakses mums piedāvāja palikt pastrādāt ilgāk, kā arī darbu pēc skolas vai pa vasaru.Taču nu jau pagājis vairāk nekā gads, kad esam atpakaļ no Somijas, gandrīz gads kopљ esam pabeiguљi skolu kā būvizstrādājumu galdnieki, bet pats lielākais guvums – skolā iegūtās zināљanas un prasmes devuљas iespēju dibināt paљiem savus kokapstrādes uzņēmumus un darboties kā vadītājiem.

KRISTINĒ BUČE - grāmatvede, šobrīd Ogres Profesionālās vidusskolas grāmetvede, profesionālo mācību priekšmetu skolotāja.

Uzsākot mācības Ogres Profesionālajā vidusskolā, pirms nu jau astoņiem gadiem, pirmā skolas diena bija 1. septembris, ko atceros vēl tagad un, kas man, labā nozīmē, љķita pavisam neparasts, jo izglītojamo izraisītās pozitīvās ovācijas svinīgajā pasākumā, stādot priekљā skolas darbiniekus, manī izraisīja lielu izbrīnu, jo nekad nebiju redzējusi, ka izglītojamie par saviem skolotājiem var tā sajūsmināties. Tajā brīdī jutu un sapratu, ka atmosfēra skolā un jaunieљu un skolas darbinieku attiecības ir vienkārљas un ļoti sirsnīgas.apgūstot izglītības programmu „grāmatvedība”, ieguvu zināљanas ne tikai grāmatvedībā, bet arī tādos profesionālajos mācību priekљmetos kā lietvedība, uzņēmējdarbība, ekonomika, tirgzinī-bas, kas lieti noder turpmākajā dzīvē. Tāpat ļoti svarīga un pozitīvi vērtējama bija kvalifikācijas prakse, kur teorētiskās zināљanas mā-cījos pielietot praktiski, kas, jau esot 4. kursā, ļāva pieņemt pareizo lēmumu – turpināt izvēlēto profesiju apgūt tālāk un uzsākt darba gaitas.Skolotāju neatlaidība un profesionālā pieeja ne mirkli neļāva mums būt pavirљiem pret saviempraktiskajiem darbiem, vairākas reizes vajadzēja pārliecināties par dokumentu korektumu – tas mūsos veidoja attieksmi pret darbu un pienākuma izjūtu. Tā kā skolā izdevās sevi parādīt no labās puses, pēc diploma saņemљanas man piedāvāja darbu skolas grāmatvedībā, kur nu jau strādāju 5 gadus. arī labās attiecības, kas bija saglabājuљās no mācību laika, man ļāva ātri iejusties kolektīvā. Tikai pēc daћiem skolā nostrādātiem gadiem man tika izteikts piedāvājums pasniegt grāmatvedības stundas un uzticēta audzināmā grupa, tādejādi paralēli ieguvu arī pedagoģisko izglītību. Nu ar gandarījumu varu teikt, ka esmu daļa no skolas un, zināљanas nododot tālāk, ceļu savas profesijas prestiћu.

Izvēlēties profesiju 15 gadu vecumā, manuprāt, ir grūti, bet tajā paљā laikā jaunietim љajā vecumā jau izveidojas kādas noteiktas intereses un rakstura iezīmes, kā arī viņљ spēj apzināties un var novērtēt profesijas konkurētspēju un pieprasījumu pēc tās nākotnē. Pēc tā vadījos arī es 1999. gadā, kad izvēlējos grāmatvedes profesiju. Iestājoties Ogres arodģimnāzijā (tagad Ogres Profesionālā vidusskola), neesmu kļūdījusies, bija svarīgs skolas prestiћs, bet tagad spēju arī novērtēt pedagogu profesionalitāti, jo, pateico-ties viņiem, esmu kļuvusi par atzītu grāmatvedi. Mācoties ātri sāku apzināties, ka teorētiskās zināљanas jāpapildina ar praksi, un, beidzot 2. kursu, iesniedzot sludinājumu avīzē, sāku strādāt par grāmatveћa palīgu. Strādājot mācībām atveras „otra elpa” un rezultātā – divus gadus pēc kārtas uzvarēju skolas kon-kursā „Grāmatvedis”, kā arī kļuvu par 2001./2002. mācību gada labāko audzēkni.šodien uzskatu, ka savā profesijā neesmu kļūdījusies, jo pieprasī-jums pēc kvalificēta grāmatveћa pakalpojumiem vienmēr ir bijis augsts. Taču, lai kļūtu par profesionāli savā jomā, vēl daudz jāmācās – zināљanas grāmatvedībā papildināju ar juridiskajām iemaņām, kā arī esmu praktizējoљs darba aizsardzības speciālists un grāmatvedis ar 2. profesionālā līmeņa augstāko izglītību grāmatvedībā, analīzē, auditā, ko ieguvu Latvijas Universitātē. šobrīd arī esmu izveidojusi savu grāmatvedības pakalpojumu firmu, un tas viss tikai tāpēc, ka izvēlējos grāmatveћa profesiju skolā ar vārdu.

Viss pilnīgais un pabeigtais izraisa prieku. arī es tagad esmu kārtējā posma iz dzīves beigās, bet pirms kaut kā jauna sākљanas daћreiz ir svētīgi atskatīties un padomāt – kam pateicoties es esmu tur, kur esmu. Savā gadījumā vēlējos pateikties Ogres arodģimnāzijas kolektīvam, jo tagad lepojos ar savu „jurista” kvalifikācijas diplomu. Tā, mācoties skolā, kvalifikācijas prakses laikā sapratu, ka tieslietas ir mans lauciņљ. No skolas sev līdzi nesu zināљanas, kas noderēja ne tikai tālākajās studijās, bet arī ikdienā un darbā. daudz noderīga esmu paņēmusi līdzi arī dzīvei, jo skolotāji, paљi nemanot, katru dienu deva pa kripatiņai labestības un dzīves gudrības ar savu teikto – esiet prasīgi pret sevi un pret apkārtējiem; ja vienreiz kaut ko zināsi no a-Z, tātad, visu pārējo arī zini. ar savu paraugu viņi rādīja, kā jāizturas, lai tevi cienītu, respektētu tavu lēmumu.Un tā – 2003. gadā, kad pabeidzu izglītības programmu „Policijas darbs”, biju uzsākusi darba gaitas. Strādāju „Statoil” degvielas uzpildes stacijā, kur pamanīja manu centību un precizitāti. Tā kā skolotāji mudināja neapstāties pie sasniegtā, ļoti centos parādīt sevi – to arī pamanīja. Un nu jau pati esmu atvērusi degvielas uzpildes stacijas Salacgrīvā, Madonā un Gulbenē, bet, lai to paveiktu, bija nepiecieљamas skolas laikā iegūtās zināљanas un prasmes.